Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
čakls
čakls -ais; s. -a, -ā
čakli apst.
1.Tāds, kas daudz un labi strādā, dara ko. Strādīgs, darbīgs.
PiemēriČakls darbinieks.
Stabili vārdu savienojumiČakls kā skudra (arī bite).
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriČakli mācīties.
Stabili vārdu savienojumiČaklo roku pulciņš.
1.2.parasti apst. Ātri, raiti, naski.
PiemēriMārtiņš neteica ne vārda, Kārklam pa kājceliņu čakli pakaļ iedams.
Avoti: 2. sējums