Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
čakls
čakls -ais; s. -a, -ā
čakli apst.
1.Tāds, kas daudz un labi strādā, dara ko. Strādīgs, darbīgs.
PiemēriČakls darbinieks.
  • Čakls darbinieks.
  • Čakls skolnieks.
  • Čaklākā strādniece.
  • Čakls kolektīvs.
  • ..vidusskolas saimniecībā strādā čakli bērni: viņi izaudzēja.. skaistas puķes, iestādīja ābeles, plūmes, upenes, zemenes.
  • Meņģeļu Pēteris.. kļuva vēl čaklāks. Viņš bija gatavs sisties vai nost, dienām un naktīm skrēja savā darbā, lai apmierinātu visas vajadzības..
Stabili vārdu savienojumiČakls kā skudra (arī bite).
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriČakli mācīties.
  • Čakli mācīties.
  • Viņas čaklās rokas visur atstāja spodrību un kārtību, kur vien bija pieskārušās.
  • ..visur redzēja arājus tīrumos čakli un jautri strādājam..
Stabili vārdu savienojumiČaklo roku pulciņš.
1.2.parasti apst. Ātri, raiti, naski.
PiemēriMārtiņš neteica ne vārda, Kārklam pa kājceliņu čakli pakaļ iedams.
  • Mārtiņš neteica ne vārda, Kārklam pa kājceliņu čakli pakaļ iedams.
  • Zirdziņš čakli tecēja pa smilšaini miklo ceļu..
Avoti: 2. sējums