Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
čakstēt
čakstēt parasti 3. pers., čakst, pag. čakstēja; intrans.
1.Radīt īslaicīgu, paklusu, neskaidru troksni (par ko vieglu, sausu, kas saskaras ar ko). Atskanēt šādam troksnim.
PiemēriLapas čakst zem kājām.
2.pareti Čakstināt2.
PiemēriŽagata čakst.
Avoti: 2. sējums