čala
čala -as, s.
1.Troksnis, kas rodas, sarunājoties, tērzējot vairākiem vai daudziem cilvēkiem reizē.
PiemēriNebēdnīgā bērnu čala.
1.1.Balsu un dažādu trokšņu sajaukums. Kņada.
PiemēriĀrā, pagalmā, sacēlusies liela čala. Pakavi šķinda, tā kā rati rībēja, skanēja nikni bļāvieni, kaut kas smagi šļakstēja.
1.2.Daudzu putnu balsu radīto skaņu kopums.
Piemēri..no pusplaukušās bērzu birztalas skanēja putnu nesaprotamā ņudzošā čala.
2.Plūstoša ūdens troksnis. Čaloņa (2).
PiemēriTērču čala.
Avoti: 2. sējums