Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
čalma
čalma -as, s.
Austrumnieku (parasti musulmaņu) vīriešu galvassega – drēbes gabals, ko aptin parasti ap cepuri.
PiemēriAitu baru priekšgalā ar.. spieķi vai kārti, kas atgādināja seno valdnieku zizli, un tradicionālo čalmu galvā, tērpies garā halātā, gāja čabans - gans.
  • Aitu baru priekšgalā ar.. spieķi vai kārti, kas atgādināja seno valdnieku zizli, un tradicionālo čalmu galvā, tērpies garā halātā, gāja čabans - gans.
  • pārn. Jā, nāk taču pavasaris. Kalni no savām klinšu pierēm noraisa sniega čalmas..
Avoti: 2. sējums