čerkstēt
čerkstēt parasti 3. pers., čerkst, pag. čerkstēja
čērkstēt parasti 3. pers., čerkst, pag. čērkstēja; intrans.
1.Radīt paskarbas, pazemas balss skaņas (par putniem).
PiemēriKrauklīši labprāt gulēja klēpī un apmierināti čērkstēja, kad tos glaudīja vai pabužināja tiem galviņas.
- Krauklīši labprāt gulēja klēpī un apmierināti čērkstēja, kad tos glaudīja vai pabužināja tiem galviņas.
- Kaiju bari kā balti sniega mākoņi čerkstēdami cēlās augšā..
- Ilgi, klusiņām čērkstēdamas, abas vārnas par kaut ko apspriedās.
2.Radīt neskaidru, sēcošu, mazliet gārdzošu troksni (par elpošanas orgāniem, parasti plaušām). Atskanēt šādam troksnim (krūtīs, kaklā).
PiemēriPlaušas čerkst elpojot.
- Plaušas čerkst elpojot.
- Čerkst krūtīs.
2.1.Būt ar blakus trokšņiem (par balsi, elpu).
Piemēri..balss čērkstēja kā aizrūsējis skaļrunis.
- ..balss čērkstēja kā aizrūsējis skaļrunis.
- Čērkstošā dzērāja balsī Tīrlauks atkārtoja vecenes diktētos vārdus.
2.2.Radīt skarbu, griezīgu troksni (par dažādiem priekšmetiem berzes rezultātā).
Piemēri..Zemītis atgrūda čērkstošās durvis..
- ..Zemītis atgrūda čērkstošās durvis..
- Čīkstēdams, čerkstēdams sienas pulkstenis sita stundas.
Avoti: 2. sējums