červelēties
červelēties parasti 3. pers., -ējas, pag. -ējās; refl.; pareti
Kļūt červeļainam. Sarauties, savilkties.
PiemēriLapas červelējas.
- Lapas červelējas.
- Retumis kaut kur [purvā] červelējas kāda sakrupusi, sarepējusi priedīte, kas netika un netika augstāk par paegli, līdz beidzot nīka, nīka un nokalta..
Avoti: 2. sējums