Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
čigāni
čigāni -u, v.
čigāns -a, v.
čigāniete -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.dsk., v. Tauta, kas cēlusies no Ziemeļindijas klejotāju ciltīm un dzīvo dažādās pasaules zemēs.
PiemēriČigānu valoda.
  • Čigānu valoda.
  • Čigānu dziesmas.
  • Čigānu dejas.
2.arī vsk. Šīs tautas piederīgais.
PiemēriČigānu nometne.
  • Čigānu nometne.
  • Āža: Jāzepam arī bij melni mati... Tas bija tāds čigāns - skaists - un mācēja spēlēt.
  • ..Uz katra soļa [tirgū] čigāns ugunīgs Sit pātagu un maina zirgus.
  • sal. Viņa taču skaista, melnīgsnēja kā čigāniete, lielām acīm un košu matu loku.
Stabili vārdu savienojumiČigānu (arī čigāna) dzīve. Čigānu saule.
3.parasti dsk., v. Ķekatas, budēļi.
PiemēriVakarā Māriņa ar bērniem aizelsusies ieskrēja pie Līzes. «Taisieties, taisieties, iesim uz kāzu namu čigānos!»
  • Vakarā Māriņa ar bērniem aizelsusies ieskrēja pie Līzes. «Taisieties, taisieties, iesim uz kāzu namu čigānos!»
  • Atnāca arī «čigāni», tas ir, apkārtnes puiši un meitas, kuri nebija kāzās lūgti.
  • Ziemsvētkiem raksturīga.. ķekatās (budēļos, čigānos) iešana.
Stabili vārdu savienojumiČigānu sēne.
Avoti: 2. sējums