činkstēt
činkstēt činkstu, činksti, činkst, pag. činkstēju; intrans.
1.Kaprīzi, paklusi raudāt.
PiemēriČinkstēt vienā činkstēšanā.
- Činkstēt vienā činkstēšanā.
- Ilga činkstēdama ieiet istabā. Viņa sapīs [matus], tā jau tīrā bērnu spēle, bet gan vecmāmiņa beigās atkal nosmādēs [nopels].
2.sar. Gausties, žēloties. Žēli, raudulīgi lūgties.
PiemēriKad radās kāds izdevums mājas vajadzībām, krusttēvs pastāvīgi činkstēja, ka dārgi izmaksājot.
- Kad radās kāds izdevums mājas vajadzībām, krusttēvs pastāvīgi činkstēja, ka dārgi izmaksājot.
- Nečinkstēt un nenolaist rokas pirmo grūtību priekšā!
- ..līdzi iet gan Annelei vajag, lai tur būtu kas būdams. Viņa činkst un plijas gan mātei, gan brālim virsū kā miegs..
2.1.trans.
PiemēriSievasmāte, dabūjusi zināt, ko mēs sadomājuši, sāka činkstēt: «Vai manu dieniņ, kur nu brauksiet prom tādu gabalu! Kas jums te nekaiš?»
- Sievasmāte, dabūjusi zināt, ko mēs sadomājuši, sāka činkstēt: «Vai manu dieniņ, kur nu brauksiet prom tādu gabalu! Kas jums te nekaiš?»
- ..Juri.. nekad nevarēja reizē ar visiem dabūt ārā no upes. «Lūdzu, skolotāj, vēl piecas minūtes!» viņš činkstēja.
Avoti: 2. sējums