Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
čiukstēt
čiukstēt parasti 3. pers., čiukst, pag. čiukstēja; intrans.; reti
1.Čiepstēt.
PiemēriMazi putniņi čiukst.
2.Radīt īslaicīgu, smalku troksni, saskaroties ar ko (par lodēm).
PiemēriLodes svilpoja gar ausīm.. un, asi čiukstēdamas, urbās sniegā.
Avoti: 2. sējums