čivināt
čivināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; intrans.
1.Radīt īsas, pasīkas, parasti ritmiskas, balss skaņas (par putniem).
PiemēriDaždažādi sīki putnēni čivināja un vidžināja bez mitēšanās.
1.1.pārn. Priecīgi, bezbēdīgi runāt, pļāpāt (parasti par bērniem, sievietēm).
PiemēriViņam patiktos maiga mazmeitiņa, kas ķeras ap kaklu, sēž klēpī un čivina par puķītēm, kaķīšiem, plīša lācīšiem..
1.2.trans.
PiemēriGultiņā.. Ziedīte vakaros čivināja savus nedaudzos Vārdus..
Avoti: 2. sējums