čubināt
čubināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Paceļot vai nolīdzinot ar rokām, darīt (piemēram, guļasvietu) mīkstāku.
PiemēriČubināt pēli.
- Čubināt pēli.
- Čubināt spilvenu.
- ..māsas Lienes sīkās, kalsenās roķeles grozīja jo bieži mani no sāniem uz sāniem, čubināja sakarsušās cisas..
1.1.Kārtot, darīt kuplāku (piemēram, apģērbu, matus).
PiemēriČubināt apģērbu.
- Čubināt apģērbu.
- Runādama Azanda knibinājās gar savu apģērbu, raudzījās apkārt, čubināja matus.
1.2.Darboties, lai (ko) sakārtotu.
PiemēriApenājs ilgi čubināja rudzu kūlīti, apdomīgi izmeklēja sauju garāku stiebru un, grīsti vīdams, izslējās taisns.
- Apenājs ilgi čubināja rudzu kūlīti, apdomīgi izmeklēja sauju garāku stiebru un, grīsti vīdams, izslējās taisns.
- «Labvakar!» es saku un ieeju [kūts] durvīs, rukšiem pataustu muguru, čubinu salmus.
Avoti: 2. sējums