čubināties
čubināties -inos, -inies, -inās, pag. -inājos; refl.
1.Darīt ko, darboties, kustēties, radot čabošu troksni.
PiemēriČubināties pa salmiem.
1.1.Darboties, rīkoties, kārtojot (piemēram, guļasvietu).
PiemēriČubināties ap slimnieku.
1.2.Rosīties (ap ko).
PiemēriSmilga rūpīgi čubinājās ap pasta somu..
Avoti: 2. sējums