čukstēt
čukstēt čukstu, čuksti, čukst, pag. čukstēju; trans.
1.Runāt bez balss saišu vibrācijas. Runāt ļoti klusu.
PiemēriČukstēt kaut ko.
1.1.intrans.
PiemēriČukstēja pusgraudniece tik klusi, ka slimais nedzirdētu arī tad, ja vispār vēl kaut ko dzirdējis.
1.2.intrans. Stāstīt (par ko) ļoti klusu.
PiemēriViena sieviete ar aizturētu elpu čukstēja otrai par savu latgaliešu kalponi, kura esot dzemdējusi ārlaulības bērnu..
Avoti: 2. sējums