Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
čukstus
čukstus apst.
Ļoti klusu, bez balss saišu vibrācijas (runāt).
PiemēriČukstus jautāt.
  • Čukstus jautāt.
  • Pateikt čukstus.
  • ..Pavisam čukstus es Baumanim prasu, kas mani interesē, un tāpat, tikko dzirdami čukstēdams, viņš man atbild.
  • Nu viņi vairs nerunāja čukstus, bet pilnā kaklā..
  • pārn. Pāri upei pūta vējš. Daugava čukstus sarunājās ar krastmalas akmeņiem, čabināja ledus gabaliņus..
Avoti: 2. sējums