čūlāt
čūlāt parasti 3. pers., -ā, pag. -āja; intrans.
1.Čūlot1.
PiemēriDrausmīgas, čūlājošas apdeguma brūces sedza visu miesu.
- Drausmīgas, čūlājošas apdeguma brūces sedza visu miesu.
- ..mugura vēl vienmēr čūlājot,.. strādnieka tur vairs nebūs...
- pārn. Miza [liepai] ap atlauzto vietu sadzija, saauga, bet serde ilgi čūlāja, slimoja un atstāja dziļu rētu.
- pārn. ..[grava] locījās ap kalniem ar liekņu spraugām un čūlājošiem avoksnājiem.
2.Čūlot2.
Piemēri..čūlādami un pūkšēdami dega elkšņu [alkšņu] žagari.
- ..čūlādami un pūkšēdami dega elkšņu [alkšņu] žagari.
Avoti: 2. sējums