Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
čunčināt
čunčināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; intrans.; sar.
Lēni virzīties (parasti pajūgā).
Piemēri..kāds pajūgs bij gaidījis kāziniekus aizskrienam. Nu viņš čunčināja tālāk uz Avotu pusi.
Avoti: 2. sējums