Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
čunčiņš
čunčiņš -a, v.
Mazs, zaļganpelēks zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns.
PiemēriMežā bija dzirdamas žubītes, vītiņa, čunčina un citu putnu klusās dziesmiņas.
  • Mežā bija dzirdamas žubītes, vītiņa, čunčina un citu putnu klusās dziesmiņas.
  • Čunčiņi, tītiņi, maziņie putniņi..
Avoti: 2. sējums