čuprs
čuprs -a, v.
čupra -as, s.; sar.
1.Kakls un muguras sākuma daļa (cilvēkam vai dzīvniekiem). Skausts.
PiemēriTurēt aiz čupra.
- Turēt aiz čupra.
- «..bailes nebūs [medībās]?».. tēvs saka. «..nu lūsis uzlec čuprā?»
- ..iznāca klajumā Inga [gans], divos pirkstos turēdams pie čupras lauku peli..
2.pareti Matu cekuls.
Piemēri..vajadzētu trūkties augšā, saķert viešņu aiz čupras - aiz tā melnā cekula un purināt, lai viņa vairs nerunā..
- ..vajadzētu trūkties augšā, saķert viešņu aiz čupras - aiz tā melnā cekula un purināt, lai viņa vairs nerunā..
Stabili vārdu savienojumi(Ie)krist čuprā.
- (Ie)krist čuprā — vienk. (Ie)ķerties matos, skaustā.
Avoti: 2. sējums