čūkstēt
čūkstēt parasti 3. pers., čūkst, pag. čūkstēja; intrans.
1.Radīt klusu, šņācošu troksni (par šķidrumu, kurš saskaras ar ko karstu). Atskanēt šādam troksnim.
PiemēriŪdens uz karstas plīts čukst.
1.1.Par karstu priekšmetu, uguni, kas saskaras ar šķidrumu.
PiemēriMilzīgi izdedžu gabali gailēja uz pelnu kaudzītēm un čūkstēja, kad tos aplēja ar ūdeni.
1.2.Par ugunī ieliktu mitru kurināmo. Par krāsni, kurā deg šāds kurināmais.
PiemēriZaļa malka krāsnī čūkst.
1.3.pareti Izdaloties gaisam, radīt raksturīgu vieglu, klusu skaņu (par putām, mīklu). Čaukstēt.
PiemēriAlus putas čūkst.
Avoti: 2. sējums