čubināties
čubināties -inos, -inies, -inās, pag. -inājos; refl.
1.Darīt ko, darboties, kustēties, radot čabošu troksni.
PiemēriČubināties pa salmiem.
- Čubināties pa salmiem.
- Vectēvs uz brītiņu apstājas, bet tad sāk atkal čubināties pa čaukstošajām skaidām.
1.1.Darboties, rīkoties, kārtojot (piemēram, guļasvietu).
PiemēriČubināties ap slimnieku.
- Čubināties ap slimnieku.
- ..viņa sāka atkal čubināties un rīkoties gar gultu un segt slimnieku.
- Tagad viņa čubinājās ap bērnu gultā..
1.2.Rosīties (ap ko).
PiemēriSmilga rūpīgi čubinājās ap pasta somu..
- Smilga rūpīgi čubinājās ap pasta somu..
- Kumpurs ar sievu bij neparasti laipns, apkārt vien čubinājās un nezināja, kā iztapt.
Avoti: 2. sējums