ēsties
ēsties ēdos, ēdies, ēdas, pag. ēdos; refl.; sar.
1.Spiesties, virzīties (kur iekšā) – parasti par priekšmetiem.
PiemēriViņam lika nēsāt virs krūtīm un uz muguras uzkārtu dēli ar uzrakstu «Izbēdzējs». Auklas, kas saturēja dēļus, bija nograuzušas kaklu jēlu un, diendienā strādājot, ēdās arvien dziļāk miesā.
- Viņam lika nēsāt virs krūtīm un uz muguras uzkārtu dēli ar uzrakstu «Izbēdzējs». Auklas, kas saturēja dēļus, bija nograuzušas kaklu jēlu un, diendienā strādājot, ēdās arvien dziļāk miesā.
- Pa tam uguns [mežā] lieliski bij izplatījusies. Tā bij pār visu ezera līci izplētusies, ezera stūrus apņēmusi un ēdās tagad, divos zaros dalīta, tālāk.
1.1.pareti Par cilvēku.
PiemēriKo lai dara? Visiem neiznāk gatavie lauki! Kādam tomēr jāēdas mežā iekšā.
- Ko lai dara? Visiem neiznāk gatavie lauki! Kādam tomēr jāēdas mežā iekšā.
2.Nīsties, naidoties (savā starpā). Būt dusmīgam (uz kādu), naidīgam (pret kādu).
Piemēri..kaimiņi no senām dienām ēdas, no siržu draudzības nav viņos vairs ne pēdas..
- ..kaimiņi no senām dienām ēdas, no siržu draudzības nav viņos vairs ne pēdas..
- «..laikam atceries to jauno puiku man uz kuģa, kas ēdās, ēdās uz mani, kamēr bija komandā, bet, kad gāja prom, paldies pateica?»
- ..trīs vīri ēdās seglu, palaga un pātagas dēļ, - viens grib, otrs grib.
2.1.Būt nepatikai, dusmām.
PiemēriToreiz visi cīnījās par tiesībām piedalīties lauksaimniecības izstādē. Es gan par to nemaz nedomāju, ēdās tāpat, pašlepnums bija iedragāts. Un kā nu ne: puika vēl armijā nav dienējis, pirmo reizi dabūjis traktoru, bet lec vīriem acīs...
- Toreiz visi cīnījās par tiesībām piedalīties lauksaimniecības izstādē. Es gan par to nemaz nedomāju, ēdās tāpat, pašlepnums bija iedragāts. Un kā nu ne: puika vēl armijā nav dienējis, pirmo reizi dabūjis traktoru, bet lec vīriem acīs...
- Arī viņam drusku ēdās uz Šiliņu.., kaut gan principā viņš piekrita, ka visiem jau vienādi nekad nevar būt.
Stabili vārdu savienojumiSirds ēdas.
- Sirds ēdas — Saka, ja izjūt nepatiku, dusmas, arī, ja ir bēdas.
Avoti: 2. sējums