ģērbt
ģērbt ģērbju, ģērb, ģērbj, pag. ģērbu; trans.
1.Tērpt (kādu drēbēs).
PiemēriĢērbt bērnu.
1.1.Vilkt mugurā (apģērbu, drēbes).
PiemēriPēc piecām minūtēm uz tilta uzskrēja treniņa tērpā ģērbts puisis.
1.2.pārn. Apgādāt, nodrošināt ar apģērbu.
PiemēriTu ģērb mani, māmiņ, un baro..
Avoti: 3. sējums