ģērbties
ģērbties ģērbjos, ģērbies, ģērbjas, pag. ģērbos
1.Refl. → ģērbt.
PiemēriĢērbties formas tērpā.
- Ģērbties formas tērpā.
- Veikli ģērbties.
- Indriķis ātri izlēca no gultas, izberzēja acis un sāka ģērbties. Bez trokšņa viņš tumsā sataustīja bikses, vēja blūzi, svārkus..
- Ēvalds sāka ģērbties, iekāpa stulmu zābakos, gribēja apvilkt pat virskreklu, bet tad nolika to atpakaļ uz krēsla.
- ..kombinezonā ģērbusies meiča krāva zarus.
1.1.Nēsāt, valkāt (piemēram, noteikta veida, kvalitātes) apģērbu, arī izvēlēties sev apģērbu.
PiemēriĢērbties vienkārši.
- Ģērbties vienkārši.
- Ģērbties eleganti.
- Ģērbties gaumīgi.
- Egli kabineta gaidīja divi vīrieši, akurāti un moderni ģērbušies..
1.2.pārn. Gādāt sev drēbes.
PiemēriBet ko tur varēja aiztaupīt, kad jāģērbj pieaudzis dēls, jāģērbjas pašiem ar [arī]..
- Bet ko tur varēja aiztaupīt, kad jāģērbj pieaudzis dēls, jāģērbjas pašiem ar [arī]..
Avoti: 3. sējums