ģērbt
ģērbt ģērbju, ģērb, ģērbj, pag. ģērbu; trans.
1.Tērpt (kādu drēbēs).
PiemēriĢērbt bērnu.
- Ģērbt bērnu.
- Ģērbt meiteni.
- Svētdienīgi ģērbti cilvēki.
- Līdz šim Jana.. bija valkājusi mātes vecās, pāršūtās drēbes, tāpēc bieži ar skaudību bija noraudzījusies labi ģērbtajās skolas biedrenēs.
- Perjē kungs redzēja noliecamies garos svārkos ģērbtu cilvēku..
1.1.Vilkt mugurā (apģērbu, drēbes).
PiemēriPēc piecām minūtēm uz tilta uzskrēja treniņa tērpā ģērbts puisis.
- Pēc piecām minūtēm uz tilta uzskrēja treniņa tērpā ģērbts puisis.
1.2.pārn. Apgādāt, nodrošināt ar apģērbu.
PiemēriTu ģērb mani, māmiņ, un baro..
- Tu ģērb mani, māmiņ, un baro..
Avoti: 3. sējums