ģērbties
ģērbties ģērbjos, ģērbies, ģērbjas, pag. ģērbos
1.Refl. → ģērbt.
PiemēriĢērbties formas tērpā.
1.1.Nēsāt, valkāt (piemēram, noteikta veida, kvalitātes) apģērbu, arī izvēlēties sev apģērbu.
PiemēriĢērbties vienkārši.
1.2.pārn. Gādāt sev drēbes.
PiemēriBet ko tur varēja aiztaupīt, kad jāģērbj pieaudzis dēls, jāģērbjas pašiem ar [arī]..
Avoti: 3. sējums