Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ģērbtuve
ģērbtuve -es, dsk. ģen. -vju, s.
1.Telpa (parasti sabiedriskā iestādē), kur atstāt virsdrēbes. Garderobe.
PiemēriSkolas ģērbtuve.
1.1.Telpa, kur glabā speciālos apģērbus un pārģērbjas (darbam, nodarbībām u. tml.).
PiemēriRūpnīcas ģērbtuve.
2.Telpa (piemēram, teātrī, kinostudijā, televīzijas studijā), kur grimējas un ģērbjas.
PiemēriTiklīdz priekškars aizvērās, Vintēna iesteidzās ģērbtuvē aiz skatuves. Tur viņas Anita kopā ar citām meitenēm pašreiz pārģērbās.
Avoti: 3. sējums