ģenerālgubernators
ģenerālgubernators -a, v.
1.Galvenais administrators (kādā teritorijā) ar augstāko militāro un pārvaldības varu (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, dažās koloniālajās valstīs).
PiemēriVidzemi [17. gadsimtā] pārvaldīja Zviedrijas karaļa iecelts ģenerālgubernators.., kura rezidence atradās Rīgas pilī... Provinces teritorijā viņš bija valsts galva 12 un pavēlnieks.., kas pilnvarots rīkoties karaļa vietā.
- Vidzemi [17. gadsimtā] pārvaldīja Zviedrijas karaļa iecelts ģenerālgubernators.., kura rezidence atradās Rīgas pilī... Provinces teritorijā viņš bija valsts galva 12 un pavēlnieks.., kas pilnvarots rīkoties karaļa vietā.
- Tātad «Pēterburgas Avīzes» radīja apspiedējos bailes no paverdzinātās tautas atmodas, kas jūtamas arī Baltijas ģenerālgubernatora barona. Līvena sūdzībā iekšlietu ministram..
- Sāka katrs atsevišķi sastādīt lūgumrakstus uz paša ķeizara vārda, un tādu rakstu bija simtiem. Bet tie visi griezās atpakaļ pie ģenerālgubernatora.. pēc atsauksmēm un palika bez kādiem panākumiem.
2.Augstākais karaļa varas pārstāvis (Britu impērijas domīnijās).
PiemēriIndiju atstāja pēdējais britu ģenerālgubernators..
- Indiju atstāja pēdējais britu ģenerālgubernators..
Avoti: 3. sējums