ģenerālgubernators
ģenerālgubernators -a, v.
1.Galvenais administrators (kādā teritorijā) ar augstāko militāro un pārvaldības varu (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, dažās koloniālajās valstīs).
PiemēriVidzemi [17. gadsimtā] pārvaldīja Zviedrijas karaļa iecelts ģenerālgubernators.., kura rezidence atradās Rīgas pilī... Provinces teritorijā viņš bija valsts galva 12 un pavēlnieks.., kas pilnvarots rīkoties karaļa vietā.
2.Augstākais karaļa varas pārstāvis (Britu impērijas domīnijās).
PiemēriIndiju atstāja pēdējais britu ģenerālgubernators..
Avoti: 3. sējums