Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ģenealoģija
ģenealoģija -as, s.; parasti vsk.
1.Vēstures zinātnes palīgnozare, kas pētī radu rakstus.
1.1.Radu raksti, cilts vēsture.
PiemēriĢeniālā dzejnieka [A. Puškina] mazmazmeita ir lielos draugos ar jaunatni. Viņa labi zina lielā dzejnieka ģenealoģiju.
2.biol. Ziņu kopums par (dzīvnieku vai augu) īpatņa vai īpatņu grupas izcelšanos.
Avoti: 3. sējums