ģeķīgs
ģeķīgs -ais; s. -a, -ā
ģeķīgi apst.; sar.
1.Muļķīgs, nenopietns (par cilvēku).
Piemēri..līdzinos ģeķīgam jātniekam, kas, netikdams pāri šķēršļiem, vaino zirgu.
- ..līdzinos ģeķīgam jātniekam, kas, netikdams pāri šķēršļiem, vaino zirgu.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriĢeķīga runa.
- Ģeķīga runa.
- Modes skatei sekoja «pārspīlējumu un aplamību skate»... Tur bija gan pārliecīga apkraušanās ar rotaslietām,.. gan ģeķīgas frizūras.
Avoti: 3. sējums