Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ģeķība
ģeķība -as, s.; sar.
1.parasti vsk. Muļķība.
PiemēriKādreiz es necienīju sportu. Uzskatīju to par ģeķību, jo domāju, ka inženierim vispirms jābūt galvai uz pleciem.
2.Muļķīga, nenopietna rīcība, runa.
PiemēriZeltiņš: Met nu visas bērnu ģeķības pie malas. Tagad tu būsi savu māju saimniece un precēta sieva.
Avoti: 3. sējums