Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
gvelzt
gvelzt gvelžu, gvelz, gvelž, pag. gvelzu; trans.; sar.
1.Runāt, stāstīt (ko nenozīmīgu). Pļāpāt.
PiemēriGvelzt niekus.
1.1.intrans.
PiemēriBet Svikls, acīm redzami labi pieradis sabiedrībā, gvelza kā jau iereibis, lielīgi, skaļi..
Avoti: 3. sējums