īgņa
īgņa ģen. -as, v. dat. -am, s. dat. -ai, kopdz.
Cilvēks, kas parasti ir īgns.
Piemēri..sākumā Merts ir sevī ierāvies īgņa, vēlāk pāraug un kļūst par pašu rosīgāko strādnieku kolektīvajos tīrumos.
- ..sākumā Merts ir sevī ierāvies īgņa, vēlāk pāraug un kļūst par pašu rosīgāko strādnieku kolektīvajos tīrumos.
- «Liekas, esmu Tavā prombūtnē kļuvis īsts īgņa. Šovakar dusmās sarāju abus mūsu zēnus..»
Avoti: 3. sējums