Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
īgnoties
īgnoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos
īgņoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.; reti
Būt īgnam, paust savu īgnumu (pret ko).
Piemēri«Ko viņa man te bāžas virsū ar savu Amāliju un ar saviem plāceņiem?» Mārtiņš īgņojās.. uz Kaķu krodzinieci..
  • «Ko viņa man te bāžas virsū ar savu Amāliju un ar saviem plāceņiem?» Mārtiņš īgņojās.. uz Kaķu krodzinieci..
  • sal. Kolontajevs, it kā īgnodamies, ka pārāk jau izlielījies ar sasniegumiem, sāka runāt par trūkumiem.
Avoti: 3. sējums