īgns
īgns -ais; s. -a, -ā
īgni apst.
1.Tāds, kas izturas nelaipni, ar nepatiku, skarbi. Tāds, kas ir neapmierināts ar ko.
PiemēriBūt vienmēr īgnam.
2.Tāds, kurā izpaužas nelaipnība, nepatika, skarbums. Tāds, kurā izpaužas neapmierinātība ar ko.
PiemēriĪgns skatiens.
2.1.Nelaipns, skarbs (par raksturu).
PiemēriĪgnas dabas cilvēks.
Avoti: 3. sējums