Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
īlens
īlens -a, v.
Darba rīks – spalā iestiprināts smails metāla stienis (caurumu izduršanai, piemēram, ādā, papē).
Piemēri..pēc brītiņa atgriezies atkal pie sava īleniem, ādas gabaliem.. apkrautā galda, kurpnieks uzvilka savu dziesmu..
  • ..pēc brītiņa atgriezies atkal pie sava īleniem, ādas gabaliem.. apkrautā galda, kurpnieks uzvilka savu dziesmu..
  • ..nevarēja tikt gudrs, kad tad viņš [sedlinieks] ar īlenu sēdēja pie tām savām sakām un sedulkām, kad tā pastāvīgi staigāja pa tiesām.
  • Ulda tēvs.. sēdēja uz kurpnieka piederumu kastes un lāpīja savus zābakus. Zēniem varen patika noskatīties, kā viņš ar īlenu iedūra pazolē caurumiņus..
  • sal. Un beigās viņa skatiens atdūrās pret diviem nikniem acu pāriem, kuri kā īleniem dūrās viņa sejā.
  • sal. Uzreiz man laba doma kā īlens ieduras galvā..
Avoti: 3. sējums