īlens
īlens -a, v.
Darba rīks – spalā iestiprināts smails metāla stienis (caurumu izduršanai, piemēram, ādā, papē).
Piemēri..pēc brītiņa atgriezies atkal pie sava īleniem, ādas gabaliem.. apkrautā galda, kurpnieks uzvilka savu dziesmu..
- ..pēc brītiņa atgriezies atkal pie sava īleniem, ādas gabaliem.. apkrautā galda, kurpnieks uzvilka savu dziesmu..
- ..nevarēja tikt gudrs, kad tad viņš [sedlinieks] ar īlenu sēdēja pie tām savām sakām un sedulkām, kad tā pastāvīgi staigāja pa tiesām.
- Ulda tēvs.. sēdēja uz kurpnieka piederumu kastes un lāpīja savus zābakus. Zēniem varen patika noskatīties, kā viņš ar īlenu iedūra pazolē caurumiņus..
- sal. Un beigās viņa skatiens atdūrās pret diviem nikniem acu pāriem, kuri kā īleniem dūrās viņa sejā.
- sal. Uzreiz man laba doma kā īlens ieduras galvā..
Avoti: 3. sējums