Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
īrēt
īrēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
Lietot (priekšmetu, telpu) pret maksu (uz kādu laiku).
PiemēriĪrēt mēbeles.
  • Īrēt mēbeles.
  • Īrēt klavieres.
  • Īrēt dzīvokli.
  • ..meistars Zālītis.. īrē istabu mājas otrā galā..
  • «Tā nebija mana kurpe. Viss, kas man mugurā, ir īrēts.»
Avoti: 3. sējums