Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
īrnieks
īrnieks -a, v.
īrniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
Cilvēks, kas īrē kādu telpu vai telpas.
PiemēriTe lejā ir mājas saimnieka dārzs, ar gudru ziņu aiz ēkas, lai netiktu iekšā īrnieku bērni.
Avoti: 3. sējums