irties
irties iros, iries, iras, pag. īros; refl.
1.Airējot virzīties (kurp). Airēties.
Piemēri..man nav gribas ķerties pie airiem, lai irtos malā.
- ..man nav gribas ķerties pie airiem, lai irtos malā.
- ..zvejnieki sāka irties. Spēcīgi un droši cilājās viņu muskuļainajās rokās smagie airi..
- pārn. ..no Iekšrīgas puses, irdamies cauri pretimnācēju straumei, steidzās kāds kungs...
1.1.Virzīties (par laivu, ko vada ar airiem).
PiemēriSalas iedzīvotāji bija ievērojuši sarkanos karogus, un desmitiem laivu īrās visu dienu ap abiem zvejas kuģiem.
- Salas iedzīvotāji bija ievērojuši sarkanos karogus, un desmitiem laivu īrās visu dienu ap abiem zvejas kuģiem.
- ..Meldri šķiras, Laiva slīd. Straumes nesta, lejup iras..
- pārn. Zili atspīdēja upes ūdeņi, kuros īrās neliels tvaikonis, vilkdams laivu ar kravu.
1.2.pareti Izdarīt airēšanai līdzīgas kustības (ar rokām vai kājām).
PiemēriMazais prata drusku peldēt, bet apjukumā īrās prom no jahtas..
- Mazais prata drusku peldēt, bet apjukumā īrās prom no jahtas..
Avoti: 3. sējums