īsmūža
īsmūža ģen., nelok.
Tāds, kas pastāv samērā neilgu laiku (piemēram, par elementārdaļiņām).
Piemēri..īsmūža smagais mezons parādās ārā no mērķa tikai uz mirkli: tūlīt tas sabrūk..
Avoti: 3. sējums
Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi