Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
īsredzīgs
īsredzīgs -ais; s. -a, -ā; novec.
1.Tuvredzīgs.
1.1.pārn. Tāds (cilvēks), kas nesaskata parādību kopsakaru vai neņem vērā savas rīcības turpmākās sekas.
Piemēri..attēlojot īsredzīgus, vāja rakstura cilvēkus, autors visu laiku izvirza jautājumu par to pāraudzināšanu.
Avoti: 3. sējums