Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
īstums
īstums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → īsts1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriPārbaudīt monētas īstumu.
2.Vispārināta īpašība → īsts2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriVilis, labais, mīļais, laikam tomēr slepeni bija mocījies neziņā par viņas jūtu īstumu, nēsājis aizdomas, ka viņa var aiziet.
Avoti: 3. sējums