Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ķēniņš
ķēniņš -a, v.; novec.
Karalis1.
PiemēriIk vakarus ministrs ziņoja, ka viss kārtībā, un neviena ļauna skaņa neaizskāra ķēniņa ausis.
Stabili vārdu savienojumi
Avoti: 4. sējums