ķengāt
ķengāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
Ļoti rupji, aizskaroši apvainot, apmelot (kādu). Paļāt, pulgot.
Piemēri..nekad viņam [saimniekam] gājēji neko nevarēja izdarīt pa prātam. Viņš pastāvīgi tos lamāja un ķengāja.
- ..nekad viņam [saimniekam] gājēji neko nevarēja izdarīt pa prātam. Viņš pastāvīgi tos lamāja un ķengāja.
- Te vismaz viens labums: neviens viņu neapgrūtina, neķeņgā, neņirgājas par viņa likteni.
Avoti: 4. sējums