ķēms
ķēms -a, v.
1.Priekšstats, fantāzijas tēls, kas iedveš bailes. Spoks, rēgs.
PiemēriKas no ķēmiem bīstas, tam ķēmi rādās.
2.niev. Cilvēks ar ļoti neglītu, arī atbaidošu ārieni.
Piemēri..cauri ļaužu drūzmai izlauzās kuprains vīrs.. «Attopies, apmātais cilvēk!» uzsauca apkārtējie vīri. «Kā tev, tādam skrandainam ķēmam, nav kauna rādīties acīs princesei Rozei?»
2.1.Cilvēks, kas izturas, rīkojas negodīgi, zemiski, arī bezjēdzīgi.
Piemēri«Ir jāaiztriec ratā visi buržuji un izsūcēji. Visi viņu varasvīri un tie ķēmi, kas duļķo strādnieku un jaunatnes apziņu.»
Avoti: 4. sējums