ķemmēt
ķemmēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Glaust, kārtot ar ķemmi (matus). Sukāt.
PiemēriĶemmēt pie spoguļa matus.
1.1.Glaust, arī tīrīt ar ķemmi (dzīvnieku, tā apmatojumu).
PiemēriĶemmēt suni.
2.sar. Sīki, rūpīgi pārmeklēt (kādu teritoriju).
Piemēri..viņi tomēr devās uz kādu salu purvā, jo.. fašisti gatavojās ķemmēt mežu.
Avoti: 4. sējums