ķemme
ķemme ķemmes, dsk. ģen. ķemmju, s.
1.Iegarena plāksne (matu sakārtošanai) ar, parasti vienādiem, iegriezumiem vienā vai, retāk, abās malās.
PiemēriRaga ķemme.
Stabili vārdu savienojumiBieza ķemme. Reta ķemme.
1.1.Šāda (parasti izliekta) plāksne matu saspraušanai, arī rotāšanai.
PiemēriViņa pārsprauda savas lielās matu ķemmes un drusciņ uzvija vaļā atrisušās sprogas..
Avoti: 4. sējums