ķellēt
ķellēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; sar.
Ziest (ko, parasti pavirši, nekārtīgi, lielā daudzumā). Arī tašķīt, traipīt.
Piemēri«Daudzas [ģeogrāfiskās] kartes ieplīsušas, vajag salīmēt..» Un.. puiši negribīgi ķellē līmi, kur vajag un kur nevajag.
Avoti: 4. sējums