Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
ķeksēt
ķeksēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Vilkt, bīdīt (ko) ar ķeksi.
PiemēriPlostnieki ķeksē baļķus no upes.
  • Plostnieki ķeksē baļķus no upes.
  • Marta piegāja tuvāk pie mārka: Lielais Pēteris, novēlis slogus, jau ķeksēja ārā veselus linu klēpjus.
1.1.sar. Bīdīt, grūstīt, vilkt (ar ko tievu, smailu), lai izdabūtu laukā (piemēram, no grūti pieejamas vietas).
PiemēriĶeksēt no pagultes dzijas kamolu.
  • Ķeksēt no pagultes dzijas kamolu.
  • Ķeksēt no spraugas adatu.
1.2.sar. Ņemt (ēdienu) uzreiz lielā daudzumā. Ēst negausīgi, ņemot ēdienu uzreiz lielā daudzumā.
Piemēri..Ragainis nolauž pa gabalam baltmaizes un pieēd klāt veikalā pirktu ievārījumu, kuru ķeksē ar karoti no stikla burciņas..
  • ..Ragainis nolauž pa gabalam baltmaizes un pieēd klāt veikalā pirktu ievārījumu, kuru ķeksē ar karoti no stikla burciņas..
Avoti: 4. sējums