Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
ķeksis
ķeksis -ša, v.
1.Darbarīks – stienis ar (parasti metāla) kāsi galā.
PiemēriUgunsdzēsēju ķeksis.
  • Ugunsdzēsēju ķeksis.
  • Plostnieku ķeksis.
  • Kuģīša priekšgalā, pārliekušies bortam, divi vīri ar ķekšiem cenšas atbīdīt tālāk no priekšvadņa ledus gabalus.
  • Ar ķeksi norauj baļķus degošām mājām, izvelk baļķus no upes, pludina tos pa upēm, izķeksē mēslus no ratiem, velk linus no mārka.
  • «Uz diviem riekstotājiem jānogriež viens ķeksis, ar ko pieliekt lazdas, ar rokām riekstus nevarēs aizsniegt.»
1.1.Šāda veida zvejas rīks.
PiemēriAizliegts.. lietot zivju, kā arī citu ūdens dzīvnieku iegūšanai.. žebērkļus, ķekšus un citus duramos rīkus..
  • Aizliegts.. lietot zivju, kā arī citu ūdens dzīvnieku iegūšanai.. žebērkļus, ķekšus un citus duramos rīkus..
2.sar. Stāvs, asi izlocīts, ar nemākulīgi uzrakstīts burts.
Piemēri..sen viņš [stārasts] bija ar savu rēķinu galā, kamēr vēl barons Bunduls meta uz papīra visādus āķus un ķekšus..
  • ..sen viņš [stārasts] bija ar savu rēķinu galā, kamēr vēl barons Bunduls meta uz papīra visādus āķus un ķekšus..
Avoti: 4. sējums