ķēķis
ķēķis -ķa, v.; novec.
Virtuve.
PiemēriAnna neprot vārīt pēc pilsētas kungu garšas. Pirmās dienas ārsta kundze iet pati ķēķī ierādīt.
- Anna neprot vārīt pēc pilsētas kungu garšas. Pirmās dienas ārsta kundze iet pati ķēķī ierādīt.
- Saimniece Ilze rīkojās pa ķēķi..
- No ķēķa plūda nevaldāma cepešu un garšīgu ēdienu smarža.
Avoti: 4. sējums